03.08.12
Pārpublicēts raksts
Līdz šim liktenis bijis labvēlīgs
Jānis Gabrāns, Druva
Latvijas basketbola sieviešu izlase šovasar izcīnīja tiesības nākamgad startēt Eiropas čempionāta finālturnīrā. Šo panākumu kaldināt palīdzēja arī cēsniece Ieva Krastiņa.
Aizvadītajā sezonā viņa spēlēja komandā "TTT Rīga", kur bija līdere, laukumā pavadot gandrīz 30 minūtes, spēlē gūstot vidēji 17,4 punktus.
Motivācijas netrūka
Latvijas sieviešu izlasē Ievai šī bija debija. Pērn viņu iekļāva kandidātēs, taču pamatsastāva slieksni pārvarēt neizdevās. Šogad izlasei krietni atjaunots sastāvs, jauns treneris Aigars Nerips, kurš ir arī "TTT Rīga" galvenais treneris. Viņš valstsvienības rindās vēlējās redzēt arī Ievu. Un viņa nepievīla.
Ieva spēlējusi arī u18, u20 izlasēs, bet, kā pati saka, lielā izlase tas ir cits līmenis: "Izaugsme nepieciešama, nevar palikt jaunatnes izlases līmenī. Lielā izlase bija nākamais solis, kurp tiekties, un esmu to spērusi."
Kvalifikācijas turnīrs, lai arī sākās cerīgi, beigās izrādījās ļoti saspringts. Problēmas latvietes radīja sev pašas, izbraukumā zaudējot Somijai, lai gan mājas spēlē, kas turnīrā bija pēdējā, uzvarēja ar 80:47.
"Tas bija neizprotams zaudējums. Skatoties spēles videoierakstu, šausminājos kā tā varējām spēlēt! Ko darīt, ir dienas, kad neesam līdz galam noskaņojušās, kaut ko līdz galam neizdarām, rezultātā seko zaudējums. Gandrīz sanāca tā, ka šis zaudējums varēja būt izšķirošs visā kvalifikācijas turnīrā. Bet saspringtā izskaņa nemazina prieku par iekļūšanu finālturnīrā," saka Ieva.
Katrs zaudējums ir sāpīgs, bet šāds, šķiet,tik viegli neaizmirstas. Spēlētāja to apstiprina: "Mūs gan mierināja, ka tā tikai viena spēle, neko tā neizšķirs, bet sekoja zaudējums Itālijai, Grieķijai. Tad likās vai tiešām tā sasodītā spēle pret Somiju neļaus iekļūt finālturnīrā! Pēdējā spēlē gājām ar maksimālo atdevi, uzvarējām, un tad atlika paļauties uz Itālijas komandu. Pēc pēdējās spēles komandai bija neliela pasēdēšana, un man brālis ik pēc dažām minūtēm sūtīja īsziņas, kā Itālijas Grieķijas spēlē attīstās notikumi. Liktenis izrādījās mums labvēlīgs. Pārdomas rosina tas, ka esam izteikta mājas spēļu komanda, jo savā laukumā visas pretinieces uzvarējām, izbraukumā gandrīz visām, izņemot Luksemburgu, zaudējām."
Varbūt pēc pārliecinošām uzvarām ir problēmas ar motivāciju atbildes spēlē? Ieva to noliedz, norādīdama, ka izlasē ar to problēmu nebija: "Biju priecīga par iespēju spēlēt izlasē, biju gatava atdot visu, lai iespējami labāk sevi apliecinātu laukumā. Liela nozīme arī tam, ka spēlē izlasē, pārstāvi savu valsti, tāpēc par motivācijas trūkumu nav jāsūdzas."
Ar treneri Aigaru Neripu izdevies labi saprasties, un tas palīdzējis, spēlējot izlasē.
"Gan spēlēs, gan treniņos saprotu treneri jau no pusvārda. Viņš sezonas laikā bija redzējis, ko varu izdarīt, ko nevaru, un tāpēc man tik daudz uzticējās kvalifikācijas turnīrā. Pie cita trenera uzticība, visticamāk, būtu jāiekaro," atzīst Ieva.
Veiksmīgais sniegums kvalifikācijas turnīrā gan negarantējot vietu Latvijas izlasē arī finālturnīrā, un nākamgad par to droši vien nāksies pacīnīties.
Jautāta, vai sezona vērtējama ar pozitīvu atzīmi, spēlētāja saka, ka tā vērtējams tikai izlases kvalifikācijas turnīrs, bet Latvijas čempionātā čempionu tituls tomēr netika izcīnīts. To nevarot vērtēt pozitīvi.
Nospēlēja cienīgi
Aizvadīto sezonu Ieva Krastiņa spēlēja "TTT Rīga" komandā, kur bija līdere. Viņa skaidro, ka visa komanda bijusi ļoti jauna, vidējais vecums 20 gadu, un sanācis, ka viņai bijusi vislielākā pieredze, tāpēc arī līderes loma saprotama.
"TTT" rindās viņai nācās būt saspēles vadītājai, kas neesot spēlētājas mīļākais postenis.
"Saspēles vadītājam visu laiku jābūt ar bumbu, rezultātā vairāk piekūsti un krītas metienu precizitāte, vairs nevar trāpīt ne no apakšas, ne pustālās distances. Man labāk patīk spēlēt malā, un prieks, ka izlasē varēju spēlēt savā postenī," saka Ieva.
Kopumā sezona bijusi gara un piepildīta, spēlēts arī Baltijas līgā, kur spēles bijušas krietni smagākas nekā Latvijas čempionātā.
"Tas, visticamāk, deva pozitīvo efektu, jo sīvas cīņas palīdz celt meistarību," saka basketboliste. "Latvijas čempionātā vienīgi ar Cēsu komandu bija līdzvērtīga spēkošanās, pārējās spēlēs jau iepriekš bija skaidrs, ka uzvarēsim. Dažkārt pat pietrūkst motivācijas braukt uz tām spēlēm. Protams, pretinieces nevar nenovērtēt, bet iekšēji zini, ka uzvara vienalga būs."
Jāatgādina, ka Latvijas čempionāta finālsērijā "SK Cēsis" uzvarēja ar 3:1, izšķirošo uzvaru izcīnot savā laukumā. Ievai dzimtajā laukumā nācās piedzīvot zaudējumu, bet viņa saka, ka sportā jāmāk nodalīt: "Lai arī Cēsis man ir mīļākā vieta, kur spēlēt, māku šīs emocijas nolikt malā. Spēlēju citā komandā, nekādam sentimentam nav vietas, ikvienā komandā spēlēju ar pilnu atdevi, neatkarīgi no tā, kur spēle notiek."
Uz jautājumu, vai "TTT" varēja uzvarēt finālsēriju, Ieva saka, ka teorētiski viss iespējams, bet kaut kā tomēr pietrūcis: "Daudzi teica, ka, salīdzinot abu komandu sastāvus, "SK Cēsis" vajadzēja mums pārbraukt pāri, uzvarot ar pamatīgu pārsvaru. Gandrīz visas komandas spēlētājas pirms tam bija spēlējušas ārzemēs, mums tādu nebija. Protams, mums bija kvalitatīvāks treniņu process, jo trenējāmies divreiz dienā. Bijām arī vairāk saspēlējušās. Cēsu komandai ārzemnieces pievienojās vien īsi pirms izslēgšanas spēlēm. Tāpēc domāju, ka nospēlējām itin cienīgi."
Basketbols un mācības
Sezonu vēl piepildītāku darīja tas, ka Ieva turpina mācības Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur apgūst fizioterapeites amatu. Dienas režīms nopietns no rīta uz treniņu, pa dienu mācības, vakarā atkal treniņš, referātu gatavošanai paliek naktis. Ieva gan saka: "Protu laiku sadalīt. Ja redzu, ka skolā nav nekā svarīga, atļaujos kādu dienu atpūsties. Protams, uz abām pusēm raujoties, cieš gan viens, gan otrs, bet esmu tādu ceļu izvēlējusies. Pagaidām vēl negribu izšķirties nevienam par labu. Vēl gads jāiztur."
Tagad basketbola sezona beigusies, mācības arī, un sportiste atzīst, ka pirmajās pilnīgi brīvajās dienās bijis grūti: "Nesapratu, ko darīt. Visu laiku bijis režīms, ikdienas rutīna, un tagad nekā no tā. Tāpēc atbraucu uz Cēsīm neko nedarīt!"
Nākamā sezona pagaidām zem jautājuma zīmes, bet, domājams, Ievu redzēsim tepat Latvijā. Viņa saka, ka uz ārzemēm vēl neskatoties, jo gribot pabeigt studijas. Pēc tam, iespējams, pamēģinās spēkus kādā ārzemju klubā, lai zinātu, vai spēj uzspēlēt arī augstākā līmenī.
"Jāspēlē ārzemēs, ja gribas celt savu spēles līmeni, jo uz vietas izaugsmes iespēju maz. Tiesa, nekādus mērķus sev neizvirzu, vienkārši daru visu, kas manos spēkos. Ja būs lemts, tas arī notiks. Un līdz šim liktenis man bijis labvēlīgs," atzīst Ieva Krastiņa.
