Izgāšanās iemesli EČ-2009

.
21.06.09 Jumtalapas pētījums

  • Taktika tikai uz pirmajām spēlēm

Pirmajās spēlēs Latvija rādīja varenu sniegumu, jo tika vilkti ārā tie ieroči, kas netika rādīti publiskajās pārbaudes spēlēs : efektīgi ātrie uzbrukumi, kā arī Jēkabsones un Tamanes elegantās savstarpējās sadarbības. Pret Čehiju ātrie uzbrukumi jau pazuda, bet vēl turējās Jēkabsones un Tamanes sadarbības. Taču turpmākajās spēlēs minētie ieroči vairs negāja cauri, jo pretinieces bija sagatavojušas pretdarbības. Citi tik vareni ieroči Latvijai vairs nebija, līdz ar to Latvija sāka buksēt un pretiniecēm radās iespēja uzvarēt. Taisnības labad jāpiebilst, ka taktika tomēr bija arī vienā citā spēlē pēc tam - pret Krieviju.

  • "Līderes vairs netaupīsim"

Pēc uzvaras pār Čehiju mūsu bilance bija 4-0. Un tad Zvirgzdiņš paziņoja, ka mūsu līderes ir lieliskā formā un viņš tās vairs netaupīs. Un tā jau bija ļaušanās eiforijai, aizmirstot par Latvijas vēsturisko pieredzi, kad turnīrus uzsākam labi, bet vēlāk, kad līderēm spēki ir izsīkuši, tad sākas zaudējumi - tā tas bijis n-tajos turnīros. Vislabākais piemērs ir no u21 PČ-2003 : sākām ar 5-0, bet turpinājām ar 0-3. Tagad sākām ar 4-0, bet turpinājām ar 1-4. Tamanes kondīcija pajuka nākamājā spēlē pēc 4-0, bet Jēkabsones kondīcija saruka no "izteikta līdere" līdz "viena no" pēdējās divās spēlēs. Ja zinām, ka uz 13.06.09 Jēkabsone un Tamane bija pārliecinošas attiecīgi 1. un 2. efektīvākās spēlētājas visā turnīrā, tad ir skaidrs, kāpēc nācās atvadīties ne tikai no cerībām medaļām, bet arī no cerībām uz PČ-2010.

  • Negulētās naktis

Lai dabūtu vairāk skatītāju, EČ organizatori Latvijai bija salikuši vēlās spēles, kuras sākās 20.15. Diemžēl tas ir pārāk vēlu, lai varētu normāli aiziet gulēt. Pēc saspringtām un pāremocinālām spēlēm, kas pašas par sevi jau beidzas vēlu, ir vajadzīgs ilgs laiks, lai savestu sevi kārtībā, nomierinātos, tiktu līdz gultai, un nonāktu līdz tādam stāvoklim, lai varētu atrast miegu. Ir informācija, ka daļa no mūsējām spēja aizmigt tikai ap 6 rītā. Viena negulēta nakts vēl nav nekas traks - cilvēka organisms spēj atrast rezerves, lai varētu normāli funkcionēt, tomēr vairākas negulētas naktis pēc kārtas vai regulāri ilgākā laika posmā uz organismu atstāj dramatiskas sekas - samazinās darba spējas, grūti saņemties un koncentrēties, veidojas nervozitāte. Pie šādiem aptākļiem ir naivi cerēt, ka mūsējās spētu parādīt savu labāko spēli.

  • Nespēj labi nospēlēt 2. puslaikā

Latvija visās (!!!!!!!!!) 9 spēlēs uzvarēja 1. puslaikus. Tomēr Latvija zaudēja 6 no 9 otrajiem puslaikiem, turklāt pēc +17 pirmajā puslaikā puslaikā pret Ungāriju 2. puslaiku uzvarēja tikai ar +1. Pretinieces pēc zaudētā puslaika meklēja veidus, kā atspēlēties, un atrada pareizo risinājumu, savukārt tikmēr mūsējām nebija pietiekami spēcīgi pretargumenti. Pirmā puslaika aktīvā un agresīvā aizsadzība nokausēja ne tikai sedzamās, bet arī sedzējas. Otrā puslaikā mūsējām spēka vairs nepietika.

  • Zaudējums Slovākijai
Latvija bija uzvarējusi 10 spēles pēc kārtas (6 pārbaudes un 4 EČ). Latvija nav tādas klases komanda, kas var uzvarēt vienmēr. Skaidrs, ka agri vai vēlu bija jānāk klupienam. Un šāds klupiens notika spēlē pret Slovākiju, kad 3. ceturtdaļā pilnīgi nesaprotami tika ielaisti 29 (!) punkti, pēc kā Slovākijai bija izveidoies solīds pārsvars, kuru tā vairs neatdeva un izcīnīja bezierunu uzvaru. Tika zaudēts komandai, kuras spēlētāju resursi todien bija švakāki nekā mums. Tāds ir sports. Ne vienmēr uzvar tā komanda, kura ir pārāka uz papīra.
  • Tamanes savainojums
Jumtalapai uzreiz bija skaidrs, ka Tamanes 13.06.09 savainojums var izrādīties izšķirošs. Un tā arī bija - pēc tam turnīra 2. efektīvākās spēlētātājas efektivitātes koeficients katrā spēlē bija stipri zem tā vidējā rādītāja, kas viņai bija pirms savainojuma. Kādas sekas tāds pavērsiens rada komandai ar ierobežotiem augstas klases spēlētāju resuriem, tas īpaši nav jāskaidro... Pēc Tamanes savainojuma Latvija zaudēja nākamās 3 spēles, kuru laikā atvadījāmies ne tikai no cerībām uz medaļām, bet arī no cerībām uz PČ-2010.
  • Zaudējums Spānijai

Pirms EČ Jumtalapa prognozēja, ka pirms izslēgšanas spēlēm Latvijai galvenā spēle būs ar Spāniju - ja izdosies to uzvarēt, tad Latvija iepriekš varēs atļauties paklupt kaut kur citur. Un pirms spēles tā arī bija - iepriekš tika paklupts pret Slovākiju, un nu Latvijai bija vajadzīga jebkāda uzvara pret Spāniju un 1. vieta E grupā būs rokā. Latvija kontrolēja spēli 30 minūtes un likās, ka tūlīt jau būs, tomēr 4. ceturtdaļas pirmajās minūtēs Latvija atļāva Spānijai iemest brīvus metienus, un tādā veidā Spānija izvirzījās pietiekami drošā vadībā, ko vairs neatdeva...

  • Veiksmes trūkums

Veiksme nebija Latvijas sabiedrotā. Latvija bija tuvu uzvarai pret Spāniju, bet beigās tomēr zaudēja. Latvija bija 1 punkta attālumā no uzvaras pār Krieviju, bet beigās tomēr zaudēja, izstājoties no pretendentēm uz medaļām. Latvija stulbā veidā izsēja 22 punktu pārsvaru pret Itāliju, sensacionāli priekšlaicīgi izstājoties no pretendentēm uz PČ-2010. Bez veiksmes sportā augstu vietu nevar izcīnīt. Varbūt Latvijas veiksme tika atdota FIBA PČ-2010 reklāmas rullīšos, kur Latvija priekšlaicīgi tika rādīta kā PČ-2010 dalībniece...

  • Neveiksmes krekli no Salvadoras

Spēlē LAT-RUS, kuras iznākumu pamatlaikā varēja izšķirt 1 punkts, katrs sīkums bija svarīgs. Labu gribot, EČ organizatori skatītājiem bez maksas izdalīja baltas pamatkrāsas kreklus, lai radītu vienotības sajūtu starp skatītājiem un lai sniegtu papildus atbalstu mūsu spēlētājām. Ar nožēlu nacās kontatēt, ka šie plānotie "veiksmes krekli" ir importēti no trešās pasaules valstiņas ar nosaukumu Salvadora. Turklāt uz muguras nodrukātie mūsu spēlētāju paraksti nez kāpēc bija 13, un tas ir skaitlis, kas ir diezgan apšaubāms, ja runā par veiksmi. Mūsu spēlētajas taču ir 12. Nav izvēlēts īstais sastāvs? Uz izdalītajiem krekliem atšķirība no reāla 12nieka bija sekojoša : nez kāpēc uzlikti sastāvā neesošo Babkinas un Dreimanes paraksti, bet nav Kārkliņas paraksts. EČ gaitā Kārkliņa bija izvirzījusies par mūsu galveno nominālo pointgārdi.

Spēles LAT-RUS laikā bija 3 neveiksmīgi momenti ar Kārkliņas dalību, kas noteica spēles uzvarētāju : 1) pie - 1 divdesmitpiecas sekundes līdz pamatlaika beigām Kārkliņa nostaigāja un bumba pārgāja pretiniecēm ; 2) pie -1 septiņas sekundes līdz pamatlaika beigām Kārliņa nerealizēja tālmetienu, pēc tam pamatlaiks beidzās neizšķirti; 3) pie -1 divpadsmit sekundes līdz papildlaika beigām Kārkliņa saņēma 5. piezīmi un atstāja laukumu, pēc tam punktus guva tikai Krievija un uzvarēja...

  • Maskavas reģiona Spartak karsējmeitenes
Spēlē LAT-RUS, kuras iznākumu pamatlaikā varēja izšķirt 1 punkts, katrs sīkums bija svarīgs. Kā varēja atļaut dejot Spartak karsējmeitenēm? Zelta krāsas tērpos un ar Spartak logo uz mugurām, un ar to iedvesmojošo mūziku un scenogrāfiju, kas deva savu artavu Spartak milzu panākumiem Eirolīgā un Krievijas superlīgā! Par ko domāja (pareizāk - par cik viņi pārdeva Latvijas cerības?) EČ organizatori, kad viņi pieņēma šo Kalmanoviča kunga "skaisto" dāvanu? Tā rezultātā LAT-RUS laikā nevienu brīdi neatradās vieta pat priekš "Trīs vīri cēlās kaujai..." vai kaut kā tāda, kas varētu iedvesmot mūsu zvaigznes. Tik vien kā tie melanholiskie seno gadu pašmāju šlāgeri pirms pašas spēles (skat. arī nākamo punktu lejāk)...
  • Neiemestie sodi pret Krieviju
Spēlē LAT-RUS, kuras iznākumu pamatlaikā varēja izšķirt 1 punkts, katrs sīkums bija svarīgs. Latvijas vidējais soda metienu precizitātes procents EČ ir 72.9 %. Tomēr spēlē ar Krieviju tas bija tikai 52.9 % (9 no 17).
  • Paužu mūzika pilnīgās auzās
Pauzēs vajadzēja spēlēt Latvijas spēlētāju iemīļoto mūziku, kā arī iedvesmojošu latviešu aktuālo mūziku. Tā vietā dīdžejs bagātīgi lika kaut kādu rokenkrolu un vairākus desmitus gadus vecu raimondpaula klasiku. Radās sajūta, ka mūzika tiek likta priekš aizgājušo gadu TTT spēlētājām, kuras nu jau ir cienījamā vecumā. Dīdžejam bija brīnišķīga iespēja dot savu pienesumu Latvijas panākumu gūšanā, bet tā vietā tika radīta sērīgi romantiska noskaņa par vecajiem labajiem laikiem, kad mūsu tagadējās zvaigznes vēl nebija pat iecerētas vai varbūt bija anonīmi zīdaiņi sačurātos autiņos.
  • Zaudējums Itālijai
Pie +2 apzinātais sods 12 sekundes līdz pamatlaika beigām situācijā, kad nedraudēja briesmas - tas ir pilnīgs ārprāts!!! Turklāt līdz tik dramatiskiem notikumiem pamatlaikā nedrīkstēja nonākt, ņemot vērā, ka Latvijai spēles gaitā bija liels pārsvars un ka bija jābūt lielai motivācijai uzvaru nosargāt. Turklāt pagarinājumu Latvija zaudēja ne mazāk stulbā veidā - itālietes koncentrējās uz mūsu līderu segšanu, atstājot brīvu uz lakuma nepamatoti atrodošos Eibeli, kura nez kāpēc uzņēmās atbildību par spēles iznākumu un izmeta 3 (!!!) tālmetienus, kuri, loģiski, bija neprecīzi. Ja atceramies, tad muļķīgo apzināto sodu 12 sekundes pirms pamatlaika beigām taisīja tā pati Eibele. Nākas atzīt, ka tas viss notika pēc Zvirgzdiņa rīkojuma, lai nodemonstrētu, ka Eibele ir viņa atradums, kam ir liela loma uzvaras izraušanā. Nekas nesanāca. Ar Eibeli nekas nesanāks - to Jumtalapa prognozēja jau 07.02.09.
  • Tiesnešu nedraudzīgums pret mājiniecēm
Tiesnešu nelojālā attieksme pret turnīra rīkotājām - tas ir kaut kas ļoti neparasts, jo īstenībā visos sporta veidos turnīra mājiniecēm tiesneši mazliet palīdz, lai tās tiktu pēc iespējas tālāk un lai būtu vietējo līdzjutēju interese pēc iespējas ilgāk. Tiesnešu palīdzība parasti vērojama pieklājības robežās vai pat tā mēdz būt diezgan nekaunīga. Tomēr mūsu gadījumā mājinieces sensacionāli tika pat mazliet notiesātas!
  • Kubliņas "trauma"
Īsti tīra tā lieta nav - to gribējās kliegt jau pirms EČ, tomēr tolaik prātīgāk bija paklusēt... Ja viņa tiešām būtu gribējusi spēlēt izlasē, tad viņa būtu tur spēlējusi. Kāds ir patiesais iemesls vai to kopums, var tikai minēt. Ja viņa tiešām būtu gribējusi spēlēt izlasē, tad viņai tā trauma nebūtu. Bet tad būtu bijis iepriekš jāatsakās no iespējas pelnīt lielu naudu un daļa sezonas būtu jāizmantu, lai savestu kārtībā veselību. Tāda iespēja radās gluži dabiskā veidā pēc TTT finansu krīzes gada sākumā. Tomēr viņa deva priekšroku doties peļņā uz Prāgu, nevis parūpēties par savu veselību.
  • "Niedolas marinēšana" un "Tāres pārspēlēšana"

Pirms EČ Zvirgzdiņš teica, ka Niedolai būs mazs spēlēs laiks, jo viņai pietrūkst taktiskās izpratnes - OK, izklausījās loģiski. Tomēr EČ 9. (pēdējā) spēle ar Slovākiju parādīja, ka Sabīne Niedola var : 24min 16pts 11reb 3as. Slovākijai ir nerespektablas garās spēlētājas : viena no Francijas 2. līgas, otra no Austrijas līgas, trešā pēc operācijas pussezonu nav spēlējusi, ceturtā dēļ traumas vispār sezonā nav spēlējusi. Nav brīnums, ka Niedola uz viņu fona tā noplosījās. Tomēr pirms tam Slovākija nesaprotamā veidā katrā spēlē vinnēja grozu! Varbūt tieši Niedola ar savu enerģiju un degsmi, būtu palīdzējusi uzvarēt Slovākiju arī EČ 5. spēlē, tomēr Zvirgzdiņš šādu opciju pat nepamēģināja. EČ pirmajās 8 spēlēs Zvirgzdiņš Niedolu laukumā nelaida vispār vai izlaida uz 1 minūti un tad rāva nost - skaidrs, ka tādā veidā nav iespējams gūt priekšstatu par to, vai attiecīgā spēlētāja VAR.

Latvijas monumentālākā spēlētāja Ieva Tāre aizvadīja savu pēdējo EČ. Pat nespeciālistam bija redzams, ka viņai tiek dots nepamatoti liels spēles laiks. Viņas pienesums būtu daudz lietderīgāks, ja viņa netiktu nomocīta ar tik daudz minūtēm. Tāres spēles izpratne, pieredze un lielā loma komandas saspēlē tika aptumšota ar pamatotiem komentāriem par viņas pārspēlēšanu. Tik cienījamas spēlētājas atvadas no izlases varēja noorganizēt daudz skaistākā veidā.

Pirms EČ pēdējās spēles likās, ka Latvijai nav nākotnes, jo pagātnes spēlētāja uz laukuma tiek mocīta līdz nemaņai, bet nākotnes spēlētāja mokās ar savu degsmi uz soliņa...

  • Deklasētā Babkina

Visumā pamatoti Babkina netika iekļauta izlases 12niekā, jo viņas progress bija apstājies, nepietiekama fiziskā sagatavotība, kas neļauj kvalitatīvi veikt pienākumus aizsardzībā - tas viss ir saprotams. Savulaik 2007. gadā Babkina spoži debitēja pieaugušo izlasē spēlē ar Zviedriju [16min 13p 4as - 86:54], tomēr tā arī paliek līdz šim vienīgā spēlē, kur Babkina bija īsta pointgārde ar reālu saspēles vadīšanu. Pēc spēles Zvirgzdiņš viņu paslavēja, bet jau no nākamās spēles Babkina uzbrukumā sāka peldēt - kā pāriet pāri centra līnijai, tā nodod saspēles vadīšanu kādai citai un pati aiziet kaktā. Kādā sakarā? Todien sākās Babkinas deklasācija. Un šosezon pie Zvirgzdiņa Cēsu klubā Babkinai praktiski vispār nebija prakses bumbas stumšanā pāri centra līnijai un reālā saspēles vadīšanā. Ja uz sezonas beigām bija skaidrs, ka Zvirgzdiņa izlases modelī viņa šogad nebūs. Savulaik 2004. gadā par Babkinu sekojošo teica Armands Krauliņš : "tā būs spēlētāja, kura nesīs Latvijas vārdu pasaulē". Nākamsezon Babkina spēlēs Francijas virslīgas klubā Challes. Cerēsim, ka jau nākamgad Latvijas izlasē ieradīsies lieliska pointgārde, kuru sauc Elīna Babkina!