14.08.10
Mazais monstrs nebaidās
Raitis Strautiņš, SestDiena
Sabīnei Niedolai basketbola laukumā mirdz acis. Viņa spēlē, lai piepildītu sevi, nevis lai gūtu atzinību.
Pēc dažām dienām sāksies Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs basketbolā sievietēm. Pērn tepat Liepājā un Rīgā mūsu meitenes spēlēja lieliski, tomēr palika šim sastāvam pieticīgajā septītajā vietā. Komandā debitēja tobrīd tikai 18 gadus sasniegusī Sabīne Niedola, jau savā pirmajā spēlē pret Poliju gūstot astoņus punktus un vēlāk negriežot ceļu arī krievu slavenībām. Pirms divām nedēļām turpat dzimtajā Liepājā Sabīne aizspēlējās jau līdz bronzas medaļai Eiropas U-20 turnīrā, iekļūstot arī turnīra simboliskajā piecniekā. Bet iepriekšējā sezonā ar vidēji spēlē gūtiem 28,3 punktiem Liepājas metalurga sastāvā - rezultatīvākā LSBL čempionāta spēlētāja, pagājušā gada populārākā sportiste Liepājā. Nu jau arī noslēgts līgums par karjeras turpināšanu lieliska trenera Lorāna Bufāra vadībā Francijas vienībā Nantes Reze Basket, kas iepriekšējā sezonā izcīnīja piekto vietu Francijas čempionātā. Panākumu daudz. Jaunai meitenei ātri var sakāpt galvā, kā tas noticis ne ar vienu vien.
Uzvarētāju psiholoģija
"Kaut kur lasīju, ka latvieši to sauc par zvaigžņu slimību, bet krievi - par uzvarētāju psiholoģiju!" Sabīne iebilst. "Es gan domāju, ka zvaigžņu slimību piedēvē jebkuram jaunam cilvēkam, kam ir kādi panākumi. Man ir skaidrs mērķis, varbūt tāpēc es pārējās intereses nolieku pie malas. Un varbūt citi to, ka mums nav daudz kopīgu interešu, nav par ko parunāt, uzskata par zvaigžņu slimību. Katrs var uztvert, kā grib. Taču man par to nevienam nav jāatskaitās, nevar visiem izpatikt. Turklāt basketbols ir komandas spēle, bronzas medaļa ir divpadsmit spēlētājām, nevis man vienai."
Sabīnei ir neparasti zilas un skaidras acis, kuras maina nokrāsu kā debesu jums. Vai tās no jūras dzimtās Liepājas piekrastē vai no tēva gēniem, nav tik būtiski, galvenais, ka tās ir apņēmības pilnas, drošas un vienmēr redz, kur ir basketbola grozs.
Neraugoties uz panākumiem, daži teic, ka Niedola šobrīd apstājusies izaugsmē. Viņa tam īsti negrib piekrist: "Nē, es turpinu sevi pilnveidot, eju uz treniņiem, kārtīgi strādāju. Visa vasara man paiet treniņos un spēlēs, un domāju, ka tas kaut kad atmaksāsies!"
Trenējas ar prieku
Virslīgas komandā Niedola sāka spēlēt 15 gadu vecumā, kas gan nekāds brīnums nav. Tomēr viņa izauga ātrāk nekā citas. Uz skolu (Liepājas 15.vsk.) gājusi mācīties, nevis satikties ar draugiem, klases dzīvē daudz nepiedalījusies, jo brīva laika ārpus treniņiem un spēlēm bijis maz. Tagad pat nav sanācis laika aiziet pakaļ atestātam, nemaz nezinot, ar kādām sekmēm skolu pabeigusi. Bija U-20 čempionāts, divas dienas starpā, un dalība lielajā izlasē.
Sabīne nāk no sportiskas ģimenes. Tētis savulaik izvēlējās ūdenstūrismu, kas pārējiem Niedoliem kļuvis par hobiju, taču basketbols sirdī aizķēries, viņš turpinājis spēlēt amatieru līmenī, un ne jau bez tēta dzirksteles abas meitas nonāca basketbola treniņos. Trīsarpus gadu vecākā māsa Agnese arī pabeigusi Liepājas sporta skolu, tomēr basketbols viņai nekļuva par dzīves aicinājumu, tas palicis kā vaļasprieks. Sabīne sāka trenēties septiņu gadu vecumā un vienmēr gājusi uz treniņiem ar prieku. "Vienmēr!" - viņa pasmaida.
Sabīnes pirmā trenere Ināra Biciņa apstiprina, ka meitene allaž darījusi visu vairāk par citām, viņai nekad nekā neesot bijis par daudz, un vienmēr gribējusi uzvarēt, apveltīta ar labiem fiziskajiem dotumiem, mērķtiecību un gribasspēku jau no mazotnes.
Kā jau gaidāms, Niedola saka kā visi: no katra trenera iespējams un vajag paņemt to, kas pašai derīgs. Kādu vienu nevar izcelt, taču pirmais paldies jāsaka trenerei Biciņai, jo tieši viņa ielikusi pamatus. Varbūt ne tik daudz tehnikas ziņā, cik raksturā - iemācījusi cīnīties, nekavēt treniņus.
Bumba kā kaķim pele
Tāpat ilgāku laiku Sabīnes izaugsmei stāvējusi klāt nākamā trenere Liepājā - Līvija Alpe-Lūka, kas uzsver, ka Sabīne ir ļoti kārtīga. Jau no bērna kājas. Ja daudzās jauniešu komandās izbraukumos ģērbtuvēs un naktsmītnēs ir pilnīgs bardaks, ar Sabīni tā neesot. Viņa būs iniciatore tam, ka viss jāsakārto. Atsaucīga, izpalīdzīga, ar viņu esot patīkami strādāt. Zinātkāra ne tikai par basketbolu - daudz lasa grāmatas, ir komunikabla.
"Viņai ir ļoti ātras rokas, iedzimts talants un lieliska bumbas izjūta - tā viņai krīt rokās kā kaķim pele. Uz viņu paskatoties, nevar iedomāties, uz ko viņa ir spējīga, tāds slepenais ierocis. Sabīne spēj paredzēt vai sajust, kur kritīs atlēkusī bumba, un atrasties tai vietā. To jau varēja redzēt šogad Eiropas čempionātā, ka Sabīne var izcīnīt bumbu un ielikt to grozā arī pret divus metrus garām spēlētājām. Un viņa nemitīgi cenšas papildināt savu arsenālu ar jaunām niansēm," Līvija Alpe-Lūka slavē savu audzēkni. "Leģendārais treneris Altbergs teica, ka tagad basketbolistam ir jāprot viss, tomēr, ja gribi spēlēt augstā līmenī, jāatrod savs knifs, jāizceļas ar kaut ko specifisku. Citādi esi masa. Sabīnei ir garš mugurkauls un spēcīgas kājas. Viņa var uzlēkt momentā, kas varbūt kompensē tos auguma centimetrus. Katrā ziņā viņa var būt neordināra spēlētāja."
Ne no vienas neraustās
Kā spēlēt pret lielākām, masīvākām, meistarīgākām pretiniecēm? Kā gūt pārliecību par sevi? "Ja lauzīsies virsū garākai, smagākai spēlētājai - skaidrs, ka panākumu nebūs. Jāatrod citi veidi, kā viņas apspēlēt. Ja ne ar spēku, tad ar ātrumu. Laukumā jūt, kā cīnīties. Jācenšas lasīt spēli, jāmeklē varianti. Ejot laukumā, nedrīkst respektēt nevienu! Pretinieces jāciena, bet raustīties nevar," klāsta Niedola. Laukumā redzams, ka viņa tiešām neraustās no titulētiem uzvārdiem — vai tur Bibžicka, Vautersa, Valdemoro vai Stepanova. Elku, mīļāko spēlētāju basketbolā viņai neesot. Pērn izlasē vairāk bijis jādomā par to, kā nostrādāt aizsardzībā, kaut arī savus brīvos metienus Sabīne izmeta un debitantes rezultativitāte nebija slikta. Liepājas metalurgā, kā jau līderei pienākas, Sabīne meta daudz un sameta Latvijas čempionāta rezultatīvākās spēlētājas titulam. Lai arī tā, daži basketbola speciālisti aizvadīto sezonu sportistes karjerā vērtē ar mīnusa zīmi - mētāšanās dēļ starp ASV un Latviju. Niedola skolēnu apmaiņas programmas ietvaros padzīvoja Amerikā, taču, sapratusi, ka tur nevarēs pabeigt vidusskolu un saņemt diplomu, atgriezās dzimtenē un palīdzēja tikt Liepājas komandai pie bronzas medaļām. Trenere Alpe-Lūka gan atzīst, ka Sabīne varbūt par ātru aizbrauca uz Ameriku - ja būtu vispirms pabeigusi skolu, arī tur būtu cita attieksme. Tagad meitene nolēmusi nesekot Jansones, Baško, Kubliņas un citu tagadējo izlases balstu piemēram, apvienojot basketbolu ar mācībām labā ASV koledžā, bet uzreiz uzsākt profesionāles karjeru spēcīgajā Francijas līgā, stiprā komandā, pie laba trenera. Pērn tā izdarīja Elīna Babkina. Un nesūdzas. Franču valodu mācīties Sabīne vēl nav sākusi. Gan jau. Tagad prioritāte ir izlase.
foto: G.Ģierts (F64), SestDienaKopš Anete Jēkabsone-Žogota priekšroku devusi WNBA, izlasē vairs nav tik izteiktas līderes, ik spēli par tādu var kļūt jebkura. Tas sagādā grūtības pretiniekiem un jāuzskata par vienu no šīs komandas trumpjiem. Ja rezultatīvākā spēlētāja iemet tikai 10 punktu, tā ir uzslava komandai. Nu jau var teikt, ka Sabīne būs iejutusies, jo vērtīgā debitantes pieredze uzkrāta. Tomēr lielajā izlasē mainījusies viņas pozīcija laukumā - līdz šim Liepājā un jauniešu izlasēs ierastais spēka uzbrucējas (tā sauktais 4. numurs, kas spēlē tuvāk grozam) ampluā jānomaina pret vieglās uzbrucējas (3. numurs, ārējā līnija) pienākumiem. Citi 3. numuri - Krūmberga, Dreimane, arī Kārkliņa un Baško, kas var spēlēt šajā pozīcijā, to dara jau instinktu līmenī, kamēr Niedolai esot vēl jāpiedomā pie elementārām darbībām. Ņemot vērā, ka sievietes, atšķirībā no vīriešiem, reti kad pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas vēl stiepjas garumā, jāpiekrīt izlases galvenajam trenerim Georgam Dikeulakam, ka aizvadītā sezona Sabīnei spēka uzbrucējas pozīcijā, visticamāk, bija pēdējā, jo ar viņas parametriem tajā konkurēt būs grūti. "Tāpēc vien, ka kādam labāk patīk vai pierasts spēlēt citā pozīcijā... Es nedodu nekādas atlaides. Man jādomā vispirms par komandas interesēm. Sabīne lieliski spēlē 3. pozīcijā un šobrīd tieši tajā visvairāk var palīdzēt komandai. Varbūt viņa ir laba arī 4. pozīcijā, bet es uzskatu, ka tajā viņai nav nākotnes."
Kāds ir jaunais grieķu treneris? "Trenerim nevar ielīst galvā un saprast, ko viņš domā. Treniņā var izlamāt, bet nākamajā dienā uzlaist laukumā pamatsastāvā. Bet gan jau viņš zina, ko dara," spriež Sabīne. Savukārt Georgs Dikeulaks, kurš savā amatā pats vēl uzskatāms par "daudzsološo", vaicāts par Niedolas gatavību lielajai izlasei, izsakās atzinīgi: "Mēs, treneri, lai pateiktu, vai spēlētāja ir gatava spēlei, vispirms skatāmies, vai viņa ir gatava fiziski, un tad - vai spēlētāja ir noskaņojusies spēlei sirdī un galvā. Kaut arī Sabīnei ir tikai 19, man šķiet, ka viņa ir gatava palīdzēt komandai visos šajos aspektos. Un, lai arī Sabīne ir jaunākā komandā, viņa ir viena no spēcīgākajām. Nav bažu, ka viņa varētu netikt galā, manuprāt, viņa ir absolūti gatava spēlei, iespējams, dažkārt arī sākumsastāvā."
Pēc laba vārda nav jāmeklē arī vienai no izlases ilggadējām līderēm Lienei Jansonei: "Sabīne ir vienmēr smaidīga un šiverīga, enerģijas pārpilna, es viņu vienkārši apbrīnoju! Maziņš monstrs! Ja arī nogurst, to nekad neizrāda, cīnās līdz pēdējam, kapā riktīgi, neteiks, pat ja kaut kas sāp. Viņa komandā ienesusi jaunības azartu - mēs taču neļausim tām mazajām sevi noskriet!"
Kas sirsniņā iekšā
Uzlecošajai zvaigznei joprojām ļoti svarīgs ir ģimenes atbalsts. Vecāki un vecvecāki nāk uz visām spēlēm! Neesot jāuztraucas, ka kaut ko palaidīs garām - tētis vienmēr jau ir noskaidrojis visu par gaidāmajiem pretiniekiem, izstudējis statistiku, vienmēr zina, kas kurā turnīrā gaidāms, kas jāizdara, lai gūtu labākos rezultātus. Arī tas ir viens no dzinuļiem strādāt, trenēties. Vecmāmiņa savukārt krāj visus avīžu izgriezumus, kur Sabīne pieminēta, salikusi jau biezu mapi, ieraksta visas spēles. Izveidojusi pieklājīgu arhīviņu.
Pilnas tribīnes dod papildu stimulu, rada foršu sajūtu, bet spēles laikā publikas klātbūtne aizmirstas. Jākoncentrējas savam uzdevumam. No pirmā čempionāta lielās izlases sastāvā Sabīne atceras tikai sajūtas; pretinieces, konkrētas spēles, rezultāti - tas viss sajucis kopējā emociju rasolā, tomēr spēle ar Krieviju, Guntas Baško izvilktais pagarinājums un tomēr sāpīgais zaudējums atmiņā palicis esot. Uzvaras ar lielu pārsvaru atmiņā neiespiežas.
Liepājnieki par savu labāko basketbolisti fano. Ne velti Sabīne nopelnījusi pilsētas populārākās sportistes titulu. Vai uz ielas šo popularitāti jūt? Ikdienā tas neesot uzkrītoši, taču čempionāta laikā interese ļoti pieaugot, nākot klāt jaunie basketbolisti, prasot autogrāfus. Šī atpazīstamība pagaidām neesot traucējoša.
Kā jau zvaigznei pieklājas, Sabīne sākusi sargāt no liekas publicitātes sava drauga vārdu, un lai tā arī paliek. Liepājā tāpat visi visu zina, citur tam nav nozīmes. Lai izpelnītos viņas uzmanību, čalim jābūt personībai. Un ar kaut ko savu. Draugs aizraujas ar medībām. Smejos, ka droši vien sargā ar bisi no citiem pielūdzējiem. Garāks esot, bet kā būtu, ja skatiens slīdētu pāri neaizķeroties, viņa nav domājusi. "Tas jau atkarīgs no cilvēka, nevis no centimetriem, galvenais - kas sirsniņā iekšā!" Pazīstami viņi ir jau ilgāku laiku, taču tuvas attiecības izveidojušās pēdējos divos gados - dzīve pagriezās, notika klikšķis. Viņš nāk uz spēlēm atbalstīt Sabīni, savukārt viņa retajos brīvajos brīžos esot ar mieru aizbraukt kopā uz mežu - ne jau dzīvniekus šaut, bet saprast lietas, kas tuvas draugam. Sabīnes aizbraukšana uz Franciju šīm attiecībām būs nopietns eksāmens. Taču pašlaik jākoncentrējas citiem pārbaudījumiem, kurus centīsies sagādāt Izraēlas, Rumānijas, Serbijas basketbolistes. Sabīnes labākā spēle izlasē, protams, vēl tikai būs. Vislabāk - katra nākamā!
