Tik pozitīvas atsauksmes Jumtalapai ir neliels pārsteigums.
Viens treneris pagāšgad kritizēja aizgūtnēm, bet šogad ir ļoti labvēlīgs.
Otrs treneris pirms dažām nedēļām bija ļoti dusmīgs par savas audzēknes neaicināšanu, bet tagad viņš ir daudzmaz pozitīvs.
Trešo treneri pirms vairākiem gadiem spēlētājas atstūma, bet šogad viņš vairs nav apvainojies un novēl mūsu meitenēm panākumus.
Turpinājumā...
pārpublicētas intervijas no Dainis Āzens, Sporta avīze
Trīs jautājumi:
1. Kā Latvijas izlasei ir izdevies iemācīties spēlēt bez ilggadējās komandas līderes Anetes Jēkabsones?
2. Kuras jaunajās spēlētājas ir "iekritušas acīs"?
3. Kādas ir Latvijas valstsvienības izredzes Eiropas čempionātā?
ARMANDS KRAULIŅŠ :
1.
Nav jautājumu par to, ka tāda spēlētāja kā Anete ir zelta vērta. Ja viņa ir, komanda jāveido ap Aneti, ja nav, trenerim jārīkojas citādāk. Domāju, ka pārējās spēlētājas pašreizējā situācijā iegūst, jo nav tā cilvēka, uz kuru visu laiku cerēt. Jebkurš treneris, arī es, priecātos, ja komandā būtu tāda spēlētāja kā Anete, taču ilgtermiņā Latvijas izlase ar to nezaudēs. Katra spēlētāja pildīs savus pienākumus laukumā, neskatoties atpakaļ. Jebkura no mūsu meitenēm ir spējīga dod ieguldījumu komandai.
2.
Man imponē Klintsone. Dabiski, ka viņai nepietiek tādas klases maču pieredzes, bet viņa spēlē gudru basketbolu. Niedola ir spēlētāja, kurai jau var uzticēties. Viņa, netaupot sevi, aizsardzībā spēlē modernu basketbolu, uz soda robežas. Arī uzbrukumā pustālo var iemest.
3.
Ir pateicīgs materiāls un perspektīvas spēlētājas. Baško ir cīnītāja, un tas imponē. Patīk Kārkliņa. Problēmas ir aizsardzībā, cīņā par atlēkušajām bumbām un pozicionālajā uzbrukumā. Cerīgi izskatās ātrais uzbrukums – ir, kas aizskrien, ir, kas iedod piespēli, bet pozicionālajā uzbrukumā pārāk maz izmantojam Kubliņu un Jansoni, kurām ir labs pustālais un tālais metiens. Ja ceturtais numurs ir ar metienu, zem groza paliek tikai pretinieču centra spēlētāja, kuru var apspēlēt viens pret vienu. Jāliek konkurentēm strādāt aizsardzībā, iesaistot centrus. Man patīk Elīna Babkina, kurai ir agresivitāte un ātrums, tomēr saspēles vadītājas tik daudz nedrīkst kļūdīties. Kā ir teicis viens treneris, – bumba ir tikai viena, un tā ir "jāsadala". Mazliet par daudz pietur bumbu, un iespējas ir zudušas.
Komanda man patīk. Protams, jābūt arī veiksmei, jāizvairās no traumām. Domāju, ka viss būs kārtībā un meitenes mūs iepriecinās. Zaudējumi pārbaudes spēlēs pat ir labi, jo treneris un basketbolistes redz, kas vairāk jāpilnveido. Jūs zināt, cik bīstami ir prognozēt, un to man nepatīk darīt. Būsim priecīgi par katru uzvaru. Jo vairāk to būs, jo lielāks prieks. Ja visas meitenes spēlēs savā līmenī un kāda virs tā, būs iespējams realizēt lielos plānus.
AIVARS VĪNBERGS :
1.
Ja Anete būtu izlasē, tad komanda noteikti būtu stiprāka. Tas vairs nav jāpierāda. Vai ir iemācījusies? Par to liecinās rezultāti. Vakardienas spēle ar Slovākiju par to nedaudz lika šaubīties, lai arī gājiens uz zāli bija pietiekami emocionāls, lai meitenes ''neatnāktu vaļā". Ja ieminamies par tikšanu uz olimpiskajām spēlēm, ar 80 ielaistiem punktiem mačā ir par daudz.
Nezinu, vai viņas ir gatavas spēlei bez Anetes. Apgalvot nevaru, tomēr, salīdzinot ar Eiropas meistarsacīkšu kvalifikācijas turnīru iepriekšējā vasarā, viņas spēlē daudz labāk. Kvalifikācija atgādināja virves vilkšanu, monotonu, sūru darbu. Uzdevums tika izpildīts, bet basketbola estēts atraktivitāti nespēja saskatīt. Šobrīd spēle ir brīvāka, atraisītāka, nav tik sashēmota. Vairāk ir improvizācijas.
2.
Nedaudz pavēroju arī treniņus. No jaunpienācējām "acīs iekrita" Zane Jākobsone. Tiem, kuri redzējuši vienīgi spēles, liksies, – ko es te runāju, jo viņa nespēlēja daudz un laukumā nepaspēja neko parādīt. Ja runājam par trīspadsmito, "lieko" basketbolisti, kurai būs jāpaliek mājās, man liekas, ka viņa vietu izlasē ir izcīnījusi, lai arī no spēļu rezultātiem to secināt nevar.
No nosacīti jaunajām vakardienas spēle noteikti ir stiprinājusi Niedolas pozīcijas. "Īsajā galā" treneris acīmredzot ir izdarījis izvēli par labu pieredzējušākajām basketbolistēm. Jaunās nav dabūjušas spēlēt tik daudz, lai izdarītu tālejošus secinājumus.
3.
Izlases komplektācija pa posteņiem izskatās laba. Varbūt gribētos trešā numura postenī vēl kādu Baško tipa spēlētāju. Kad vēl bija Tāre, šajā postenī vienība bija spēcīgāka. Niedola šobrīd pilda šī posteņa uzdevumus, bet viņai pagaidām daudz kas nav iemācīts. Sabīne ilgu laiku bijusi "punktu mašīna" un spēlējusi zem groza. Paturot prātā, ka izlasē nav tik spožas zvaigznes kā Anete, cīnīties var ar visām komandām, bet garantētas uzvaras ierēķināt nevaram. Būs jācīnās katrā spēlē, un ir jāsakrīt daudziem komponentiem, lai cerētu uz kaut ko vairāk. Jāiet soli pa solim, jātiek ārā no grupas, jāuzvar kādā spēlē otrajā posmā, un tikai tad būs mačs, kas izšķirs, vai būsim augstās vietās.
RAIVO OTERSONS :
1.
Redzēju spēli ar Lielbritāniju un nedaudz ar Slovākiju. Ar Elīnu Babkinu vairs tik ļoti nejūt, ka nav Anetes. Ir lielāka izvēle, jo pieaugušo basketbolā ienāk jaunā paaudze – Aināra Čukstes medaļnieces U–20 Eiropas čempionātos, meitenes no Amerikas. Tas nozīmē plašāku spēlētāju loku un lielāku konkurenci.
Cits jautājums ir, kā komanda tiks galā bez Anetes Jēkabsones kā līderes, vai izlasē būs tāda līdere, kā bija Anete. Kamēr neesam redzējuši, kā komanda darbojas Eiropas čempionātā, nevar pateikt, cik ļoti tas ietekmēs izlasi. Pārbaudes spēles liecina, ka tas izdodas. Tomēr līderes faktors ir ļoti svarīgs. Redzēsim, vai kāda no meitenēm uzņemsies līderes lomu izšķirošajos brīžos, spēs radīt lūzumu spēles gaitā. Jēkabsone pieder pie Eiropas zvaigznēm un izlasē bija spēlētāja, kas spēja salauzt spēli, dot komandai punktu sērijas, palīdzēt rezultātā likvidēt mazus mīnusus. Varbūt spēcīga būs komandas spēle un izlase kopā cīnīsies labāk, nekā to varētu izdarīt viena līdere. Būs, ja ne labāk, tad citādāk. Pārējās pieredzējušās basketbolistes ir uz strīpas.
2.
Negribētu saukt uzvārdus, jo izlasi daudz neesmu redzējis. Šā gada kandidātu sarakstā ir bijušas basketbolistes, ko es pat dzirdējis neesmu. Tas liecina par mūsu rezervēm. Tomēr šeit ir jāmin Sabīne Niedola. Viņai, manuprāt, viss vēl ir priekšā. Arī Babkina, jo viņa ir jaunās paaudzes spēlētāja. Kad izlasē ienāk jaunā paaudze, mēs 21 gadu veco Babkinu jau uzskatām par pieredzējušu spēlētāju. Īstenībā viņas sportistes karjera tikai sākas! Uzbrukumā jau tagad viņa spēlē interesanti. Nedaudz pilnveidojot aizsardzību, kļūdiņas noņemot nost un kļūstot stabilākai, Elīna var kļūt ievērojami labāka. Potenciāls viņai ir, tāpat kā daudzām jaunajām spēlētājām. Varam gaidīt papildinājumu izlasei no basketbolistēm, kurām pašlaik ir 19–21 gads. Ir, no kā izvēlēties, un talantus vēl ir iespējams slīpēt.
3.
Īstas pārliecības par to, ko meitenes paveiks, nav. Var būt labi, bet var būt arī vidēji. Kā čempionātā Rīgā, kad viņas bija soli no pirmā četrinieka, un pēc tam iegūtā vieta likās nepelnīta. Domāju, ka ar pašreizējo pieredzi un potenciālu izlase var būt arī, piemēram, ceturtā. Tas nebūtu patīkams pārsteigums, nekas ārkārtējs un negaidīts. Ir vismaz astoņas komandas, kuras var būt pirmajā četriniekā. Komandas spēkos ir visai līdzīgas, un no vienas spēles ir atkarīgs, vai būt četriniekā, bet vari palikt astotā. Tas ir viens solis, tāpat kā tas, vai esi playoff jeb neiekļūsti izslēgšanas spēlēs. Tāpēc pat neņemos noprognozēt, kā mūsu izlasei veiksies.
