pārpublicēts materiāls*
Babkina - uz lielās Eiropas sliekšņa
Guntis Keisels, žurnāls Sports
Ātra un bezbailīga, uzņēmīga un precīza spēles veiksmīgākajos brīžos. Vieglprātīga un neapdomīga nestundā. Viņas fani cer, ka tieši Elīna Babkina kļūs par to ļoti svarīgu detaļu Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības mehānismā, kuras mūsu komandai pietrūkst, kopš lieliskā Anete Jēkabsone nolēma ieturēt pauzi savām gaitām izlasē. Viņas kritiķi uzskaita atšķirības abu spēlētāju stilā, pieredzē un spēles kvalitātē.
Ja Babkinai spēle Polijas laukumos nemaz neies no rokas, Latvijas valstsvienības izredzes uz sekmīgu startu Eiropas čempionāta finālturnīrā var sarukt līdz minimumam. Savukārt, ja Babkinai izdosies apstiprināt sezonas gaitā iegūto Eiropas uzlecošās zvaigznes reputāciju, Latvijas komanda Katovicē un Lodzā var aizspēlēties tālāk, nekā izskatās pēc viduvēji aizvadītajām pārbaudes spēlēm.
Bumba lipa pie rokas
Likteņa ironija - uzbrukumam un individuāliem gājieniem dzimusī Babkina par basketbolisti auga Rīdzenes sporta skolā, kuras meiteņu komandu panākumi tradicionāli balstījušies uz labi organizētu aizsardzību un komandas spēli. Taču talanta īlens maisā nebija paslēpjams. Jau pirmajā sezonā Jaunatnes basketbola līgā Babkina 12 gadu vecumā tika gan pie pirmā čempiones titula, gan vērtīgākās spēlētājas balvas, pretinieču grozā vidēji spēlē sabērdama 26,5 punktus.
Elīnu uz sporta skolu atveda kolēģe Indra Masule, - atceras trenere Lilita Bergvalde: "Domāju, kas tur īpaši labs no tādas desmitgadīgas knīpas var būt? Bet bija. Pati maziņa, maziņa, bet šausmīgi enerģiska, sīksta un neatlaidīga. Bumba viņai pie rokām turējās kā pielipusi. Elīnas mamma strādāja VEF sporta zālē, un skuķis tur vien dzīvojās - kā brīva vieta, tā bumba rokās un driblē vai met. Spēlē bija iekšā ar sirdi un dvēseli. Pretinieces no viņas baidījās - pieskrēja, izrāva bumbu un prom bija. Pirmā mūsu komandā varēja iemest trīspunktnieku. Ar vienaudzēm viņai drīz kļuva garlaicīgi, tad sāka trenēties pie gadu un divus vecākām meitenēm. Un arī tur bija labākā. Īsta punktu mašīna."
Piebremzētais lidojums
Latvijas meiteņu basketbolā ierasts, ka spicākās spēlētājas veiksmīgi cīnās ar gadu un divus vecākām konkurentēm. Babkina pamanījās izcelties vēl krasāk. 2005. gadā vasarā viņa 16 gadu vecumā spēlēja Latvijas U-20 izlasē, palīdzēdama izcīnīt pirmās medaļas kopš neatkarības atgūšanas. Turklāt nebūt ne jauniņajām parasti atvēlētajā divpadsmitās spēlētājas lomā - Babkina vidēji mačā nospēlēja 23 minūtes un guva 10 punktus (otrā rezultatīvākā komandā!).
Babkinu bija noskatījis par superklubu topošais Jekaterinburgas UGMK, taču sarunu procesu apturēja smaga ceļgala trauma, kuras dēļ bez basketbola nācās iztikt vairāk nekā pusgadu. Atguvusies agrāk, nekā ārsti sākotnēji prognozēja, Babkina 2007. gada pavasarī saņēma balvu kā Latvijas Sieviešu līgas finālcīņu vērtīgākā spēlētāja, itin droši debitēja valstsvienībā, bet nepilnu mēnesi pirms Eiropas čempionāta finālturnīra pārbaudes spēlē salauza rokas pirkstu, izkrita no kopējā darba ritma un palika mājās.
Ar olimpisko pieredzi atpakaļ pie jaunatnes
2008. gadā par Babkinas talantu parasti skeptiski runājošais valstsvienības vadītājs Ainars Zvirgzdiņš objektīvi atzina, ka par spēlētājas darbu treniņos viņam nekādu pretenziju neesot un vieta Olimpiskās izlases divpadsmitniekā nopelnīta godam.
2009. gadā Zvirgzdiņš Babkinu no valstsvienības sastāva izsvītroja trīs dienas pirms Eiropas čempionāta starta Liepājā. Ar komentāru, ka priekšroka dota meitenēm, kuras labāk cīnās aizsardzībā. Pēc čempionāta bija jautājums galvenajam trenerim Ainaram Zvirgzdiņam: vai nekodi pirkstos, ka nepaņēmi līdzi Babkinu, kuras nestandarta stils būtu varējis atdzīvināt komandu? Taču Zvirgzdiņš bija nepielūdzams: "Uzbrukums nevar atsvērt to, ko mēs viņas dēļ būtu ielaiduši aizsardzībā." No junioru princeses kleitiņas viņa jau bija izaugusi, bet balles karalienes tērpi vēl bija par lielu.
"Es jau zināju, ka 2009. gada finālturnīrā nepiedalīšos. Iekšējā sajūta teica priekšā, kaut arī turpināju cīnīties par vietu sastāvā. Pēc tam, protams, gribēju sevi pierādīt. Jaunatnes izlasēs nebiju spēlējusi četrus gadus. Eiropas U-20 čempionātā Gdiņā dabūju izspēlēties no sirds," Babkina konspektīvi atceras 2009. gada vētraino vasaru. Latvijas komandai un viņai pašai tā sagādāja otrās bronzas medaļas, kuru izcīnīšanā Babkinas nopelnus grūti pārvērtēt - deviņās spēlēs gūti 196 punkti (rezultatīvākā visā turnīrā!) un vieta turnīra All Stars piecniekā. Bet zīmīgi, ka izšķirošo bronzas trīspunktnieku mačā ar Krieviju pēdējā sekundē iemeta nevis Babkina, bet gan centra spēlētāja Līga Šurkusa - no Babkinas piespēles. "Man patīk darboties ar bumbu, bet laba piespēle partnerei sagādā tikpat lielu gandarījumu, cik gūti punkti," saka Babkina, kurai spēles statistikā rezultatīvo piespēļu ailē tradicionāli krājas lieli cipari - tāpat, kā kļūdu ailē... Modernā basketbola ciešās aizsardzības apstākļos bez riska labu piespēli neiedosi. 2009. gada Eiropas U-20 čempionātā Latvijas komandu vadīja Ainārs Čukste: "Man ir liels prieks par Elīnas izaugsmi. Kādreiz varēja teikt, ka viņa lidinās pa mākoņiem, bet tagad ar abām kājām atrodas uz zemes. Par darbu treniņos un pašatdevi spēlēs vispār nav ko runāt - visaugstākais līmenis."
Leģionāres rupjmaize
Drīz pēc veiksmīgā Gdiņā notikušajā Eiropas U-20 čempionāta Babkina noslēdza līgumu ar Francijas klubu Challes. "Pirmo reizi sapratu, ko nozīmē atlētiskā un fiziskā sagatavotība, ko nozīmē fiziska spēle," Babkina praksē pārliecinājās par to, kam iepriekš nebija gribējusi ticēt, klausoties treneru pamācībās. Garastāvokli neuzlaboja arī saspringtā gaisotne komandā un pašas nestabilās pozīcijas.
"Esmu kļuvusi patstāvīgāka un psiholoģiski stiprāka, tāpēc šī sezona bija ļoti vērtīga. Ilgāk gan tur palikt negribēju. Skatījos variantus, domāju, ka vēl neesmu gatava Eirolīgai, bet Gdiņas Lotos garantēja lielu spēles laiku, turklāt kluba prezidents, kurš mani pazina no U-20 čempionāta laika, ļoti gribēja mani savā komandā. Piekritu. Un nenožēloju, kaut arī emocionāli bija grūti. Uz mani jau skatās kā uz profesionāli, kam pašai jābūt gatavai labi spēlēt un dot vajadzīgo rezultātu. Reizēm pietrūkst padoma no malas. Tāpēc regulāri sazinos ar treneri Džordžu Dikeoulaku, kurš izprot manas problēmas un spēj dot padomus gan par to, kā labāk sagatavoties individuāli, gan taktikas niansēm," Babkina teica 2010. gada decembrī, vēl nezinot, ka grieķu speciālists drīz kļūs par Lotos treneri.
Elīna Babkina bija Lotos cerību stariņš kluba raibajā sezonā, ar lielisku spēli palīdzēdama komandai izcīnīt Polijas kausu (finālturnīra vērtīgākā spēlētāja!), un kļūstot par mājinieču kluba pārstāvi Gdiņā notikušajā FIBA Eirolīgas Zvaigžņu spēlē starp Eiropas un pasaules labākajām basketbolistēm. Ak jā, un vēl izpelnījās Polijas līgas Mis titulu. Labi spēlē, labi izskatās, turklāt vēl ir neviltoti emocionāla - poļu publika novērtēja visas Babkinas talanta šķautnes.
Jauna loma valstsvienībā
Pa vidu starp abām leģionāres sezonām būtiski mainījās arī Babkinas statuss Latvijas valstsvienībā. Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru pirmo reizi bez Anetes Jēkabsones spēlējošā Latvijas komanda aizvadīja kā pa celmiem. Pārliecinošajai uzvarai Rumānijā sekoja zaudējums Rīgā pret Izraēlu. Atbildes mačā izbraukumā Izraēlā zaudējums svītrotu Latvijas komandas izredzes kvalificēties finālturnīram. Otrā pagarinājuma pēdējās sekundēs Babkina stāvēja uz soda metienu līnijas, lai izšķirtu spēles iznākumu un Latvijas komandas likteni. "Biju pārliecināta, ka trāpīšu," Babkina pēc spēles vairāk brīnījās par pirmo, kuru netrāpīja, nevis otro, kuru trāpīja...
Latvijas izlases galvenā trenera Georga Dikeoulaka rīcībā jūtama dzelžaina loģika: "Elīna var sagādāt sirmus matus trenerim un līdzjutējiem, bet viņa arī sagādā lielas problēmas pretiniecēm. Nebaidās uzņemties iniciatīvu, šai ziņā rādot priekšzīmi citām. Jā, viņas dēļ mēs gandrīz zaudējām, bet viņas dēļ galu galā uzvarējām. Protams, viņai vēl ļoti daudz jāiemācās - tikt galā ar emocijām, pieņemt pareizus lēmumus. Jāsamazina kļūdu skaits. Arī jāspēj tikt galā ar spiedienu. Tas nav viegli, viņa pārdzīvo, taču nepadodas. Ļoti vērtīga īpašība, kas labu spēlētāju var padarīt par izcilu."
Nākamā sezona Babkinai sola visaugstākā līmeņa izaicinājumus. Tikko noslēgts līgums ar Eirolīgas favorīti Stambulas Fenerbahce, viņa nokļuvusi WNBA skautu uzmanības lokā. Taču pirms tam būs viņas pirmais Eiropas čempionāta finālturnīrs Latvijas valstsvienības sastāvā. "Esam laba komanda, un pārbaudes spēlēs neparādījām visu, ko protam. Spēkus speciāli netaupījām - tā sanāca. Varbūt tieši tāpēc, lai labākās spēles būtu Polijā," Babkina ir optimiste, un tas viņai piestāv.
Elīna BABKINA
- Dzimusi: 1989. gada 24. aprīlī Rīgā
- Treneri: Anita Jandāle, Lilita Bergvalde, Aigars Nerips
- Augums, svars: 176 cm, 65 kg
- Spēlējusi komandās: TTT Rīga (2005-2008), SK Cēsis (2008-2009), Challes (2009-2010), Lotos Gdyna (2010-2011), noslēgusi līgumu ar Stambulas Fenerbahce (2011-2012).
- Latvijas čempione (2005, 2007, 2009); Polijas kausa ieguvēja (2011);
- Eiropas U-20 čempionāta bronzas medaļu ieguvēja (2005, 2009), rezultatīvākā spēlētāja un All Star piecnieka dalībniece (2009);
- 2008. gadā piedalījusies Olimpiskajās Spēlēs Pekinā;
- 2010. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijā - 6 spēles, vidēji 20 minūtes, 10 punktu, 3,4 rezultatīvas piespēles;
- Latvijas izlasē - 48 spēles, 359 punkti;
- 2010-2011 Eirolīgas sezonā - 9 spēles, vidēji 29 minūtes, 13,2 punkti, 4 rezultatīvas piespēles;
- 2011. gadā Eirolīgas Zvaigžņu spēles dalībniece.
* - pārpublicētais materiāls nav 1:1, šis ir Jumtalapas Rimeiks
