---
01.10.07 AUDIOIERAKSTI ar Sieviešu izlases spēlētājām : Latvijas Radio 1 Piespēle (drusku jāpatin)
---
Pārpublicēts raksts
01.10.07 laikraksta Diena pielikums Sporta diena
Līdere attaisno cerības
Ivi Jirgens
Trāpīga metienos, neapturama caurgājienos, nepiekāpīga aizsardzībā, acīga piespēlēs, zibesnātra pretuzbrukumos
"Netikām galā ar Jēkabsoni. Otrajā puslaikā viņa mūs vienkārši iznīcināja," Izraēlas izlases galvenais treneris Eli Rabi pēc zaudētās spēles Latvijas izlasei bilda vārdus, kādus diezgan bieži nākas teikt arī citiem viņa amata brāļiem. Lai kādā valodā runātu Latvijas valstsvienības pretinieki, nav šaubu, ka pirmsspēles komentāros Anetes Jēkabsones-Žogotas vārds obligāti figurēs to spēlētāju skaitā, no kuriem gaidāmas lielākās nepatikšanas. Un Anete nelaidīs garām iespēju viņiem tās sagādāt.
Pirmā vieta Eiropas čempionāta rezultatīvāko spēlētāju un labāko rezultatīvo piespēļu meistaru sarakstos ir tikai daļa no Jēkabsones ieguldījuma valstsvienības pagaidām sekmīgajā sniegumā. Nepiekāpīga aizsardzībā, zibensātra pretuzbrukumos, asa caurgājienos un droša metienos Anete, šķiet, pelnījusi Eiropas čempionāta pirmās nedēļas vērtīgākās spēlētājas titulu. Vismaz vietu zvaigžņu piecniekā jau nu noteikti. Visos trijos uzvarētajos mačos Latvijas izlases kapteine bijusi galvenā rezultāta veidotāja izšķirošajos brīžos. Spēlē pret Turciju tas bija brīdī, kad pretinieces otrās ceturtdaļas sākumā bija izvirzījušās vadībā - Jēkabsone atbildēja ar četriem punktiem pēc kārtas un brīdi vēlāk arī precīzu tālmetienu. Ļoti smagajā cīņā pret Izraēlu viņa otrajā puslaikā bija neapturama - 24 punkti un pieci trīspunktnieki, iekaitot divus pēc kārtas, kas sāncensēm pēdējo reizi atņēma vadību.
Tomēr Jēkabsone nav vienkārši punktu mašīna, bet arī svarīga sastāvdaļa komandas kopējā mehānismā. To viņa uzskatāmi pierādīja mačā pret Lietuvu. Pirmajā puslaikā 14 minūšu laikā salādēja pretinieču grozā 16 punktus (tālmetieni, caurgājieni, ātrie pretuzbrukumi, soda metieni). Bet turpmāk nogāja ēnā, lielāko spēku daļu veltot cīņai aizsardzībā un uzbrukumā rūpējoties galvenokārt par saspēles veidošanu un partneru apgādāšanu ar piespēlēm. "Nezinu, vai mēs bijām tik stipras vai viņas tik vājas. Bet koncentrējušās gan bijām un labi nocīnījāmies aizsardzībā," šogad labākais mačs Latvijas izlases izpildījumā bija neliels pārsteigums pat pašai kapteinei, kurai labāk patīk runāt komandas vārdā, nevis analizēt pašas spēli.
Nav jau gluži tā, ka Anete būtu pelnījusi ovācijas vien. Tajā pašā spēlē pret Izraēlu, pirmajā puslaikā nonākusi ciešos aizsardzības žņaugos, viņa laukumā bija gluži nemanāma (toties reabilitējās pēc lielā pārtraukuma). Pret Čehiju spēles sākumā ar sasteigtiem metieniem pārāk daudz vilka deķīti uz savu pusi par spīti acīmredzamam veiksmes trūkumam - no astoņiem raidījumiem trāpīja tikai vienu (melnā diena gan trāpījās visai Latvijas izlasei). Visbeidzot Jēkabsones uzņēmība reizēm sa-saista partneres un liek viņām laukumā meklēt savu līderi - tā vietā, lai skatītos uz groza pusi pašas. Toties pašatdeve, ar kādu kapteine cīnās, neskatoties uz īslaicīgām neveiksmēm, partnerēm laukumā neļauj būt vienaldzīgām vairāk par pateiktiem vai nepateiktiem vārdiem. Skatītājiem arī ne. Ne velti fotogrāfijas ar Anetes attēliem nomainījušas itāļu futbolistu fotogrāfijas ne uz viena vien desktopa preses centru apkalpojošo tehniķu datoros.
Intervija
Anete Jēkabsone, Sieviešu izlases kapteine
Vai esi apmierināta ar pirmajās spēlēs parādīto sniegumu?
- Es nemāku sevi novērtēt. It kā jau būtu vēl ko uzlabot. Aizsardzībā gribētos pārķert vairāk bumbu, uzbrukumā - labāku trīspunktnieku precizitāti.
Kāda ir tava attieksme pret citu komandu treneru teikto - jānosedz Jēkabsone un tad puse no uzvaras pār Latviju būs kabatā?
- Nav jau tik traki. Ja nosegs mani, būs citas meitenes, kurām atbrīvosies rokas un kuras varēs iemest.
- Cik tavas aktivitātes uzbrukumā ir pašas iniciatīva un cik treneru norādījums?
Treneris vienmēr mani mudina, lai izrādu iniciatīvu un lai velku līdzi arī pārējās. Spēlēju, kā māku. Klubā varēju gaidīt, kad bumbu atmetīs man un varēšu mest pa grozu. Izlasē vairāk jādara pašai.
Vai pie trenera Zvirgzdiņa Dinamo nospēlētā sezona palīdz arī izlasē?
- Protams. Sākumā klubā bija pagrūti pierast - kā vienmēr pie jauna trenera. Bet nebija arī tā, ka būtu jāraud no tā, ka nezini, ko un kā izdarīt. Tagad zinu, kādas ir viņa prasības, kādu viņš grib redzēt mūsu spēli aizsardzībā. Varēju ar padomu palīdzēt citām meitenēm.
Kā tiec galā ar kapteines pienākumiem?
- Neliels papildu slogs tas ir. Jābūt runīgākai, jāuzmundrina pārējās. Gunta (Baško) šos pienākumus vairāk uzņemas. Es cenšos koncentrēties spēlei.
Vīra klātbūtne palīdz?
- Palīdz, kā vienmēr. Kur es, tur viņš. Dod norādījumus, saka, lai saņemamies. Ārpus laukuma Edgars man ir kā otrs treneris.
- To man daudzi prasa, bet es pat neesmu domājusi. Man labāk patīk domāt par nākamo spēli.
Viedoklis
Ainars Zvirgzdiņš, Sieviešu izlase galvenais treneris
-Visiem redzams, ka Anete ir viena no komandas līderēm un augsta līmeņa profesionāle. Viens no mūsu spēles pamatiem ir spēle uz Aneti - lai viņa vairāk tiek pie bumbas, lai var izdarīt metienus. Mums izlasē ir vairākpakāpju uzbrukums. Ja neizdodas izveidot sadarbību sākumā, pēdējās 5-7 sekundēs sākas improvizācija. Šādos brīžos iniciatīvu ļoti bieži uzņemas tieši Jēkabsone. Dinamo sastāvā to varēja darīt arī citas spēlētājas, kuras bija tikpat augsta līmeņa basketbolistes, bet Anete varēja stāvēt un gaidīt, kad bumba metienam nonāks pie viņas. Ar līderes pienākumiem pagaidām viņa tiek galā ļoti labi. Ne tikai kā punktu guvēja, bet arī kā līdere psiholoģiskā ziņā. Pat pēc zaudētām spēles situācijām viņa turpina spēlēt ar maksimālu pašatdevi un cenšas aizraut līdzi partneres. Arī tāpēc viņai ir tik liels spēles laiks. Vai no viņas var vēlēties vēl ko vairāk? Drīzāk otrādi. Varbūt viņa iniciatīvu reizēm uzņemas pat par daudz, un rodas vēlēšanās viņu piebremzēt. Mēs gribētu, lai Anetes aktivitātes izdotos sabalansēt ar spēku ekonomēšanu. Visi zina, ka viņa ir izlases līdere un piesaista sev lielāko uzmanību aizsardzībā. Būtu labi, ja šādās situācijās pārējās spēlētājas izmantotu to, ka ir brīvākas.
---
Pārpublicēts raksts
01.10.07 laikraksta Diena pielikums Sporta diena
Latvieši atmodina Vasto
Ivo Jirgens
"Turcijā man patika nedaudz labāk. Līdzjutēju bija mazāk, toties cits citu labi pazinām. Un arī tikt pie komandas nebija nekādu problēmu, bijām kopā pēc katras spēles. Tagad pie spēlētāju autobusa tik viegli netiekam klāt un aprunāties nesanāk," ar pieredzējušas Latvijas dāmu basketbola izlases līdzjutējas stāžu spriež Zanda Redāla. Viņai šis ir jau trešais Eiropas čempionāts. 1999.gadā viņa līdz ar Ievu Tāri un Guntu Baško bija viena no Latvijas izlases līderēm. 2005.gadā Turcijā un tagad Itālijā Zanda, ģērbusies valstsvienības kreklā ar karodziņu uz vaiga, spēles vēro jau no skatītāju vietām, starp vairākiem desmitiem citu valstsvienības fanu.
Labāk nekā Turcijā
Nedēļu ilgs atvaļinājums Eiropas čempionāta laikā tika ierēķināts laikus. "No vienas puses, tā ir atpūta, no otras - lieta, kas man joprojām patīk un interesē. Žēl, ka darba dēļ ilgāk par nedēļu uzturēties nesanāks. Ceru, ka Rīgā spēles izdosies redzēt vismaz televīzijā, kaut arī zinu, ka ar to daudziem ir grūtības." Basketbolistes pieredze Redālai uz Latvijas izlases sniegumu ļauj raudzīties ar profesionāles aci: "Šoreiz komanda man patīk labāk nekā pirms diviem gadiem, īpaši trenera darbs. Var just, ka meitenēm laukumā ir grūtāk izpildīt visus norādījumus. Taču taktiskā ziņā izlase darbojās loģiskāk, izskatās, ka treneris ir nolicis visu pa vietām. Jā, smagi zaudējām Čehijai - ko darīt… Pagaidām vēl nevaram viņas uzvarēt. Bet tikai pagaidām. Viss ir kārtībā!"
Ģimenisks atbalsts
Jāpiekrīt Zandai: 2005.gada Eiropas čempionātā un it īpaši grupu turnīrā Bursā izlases spēlētājas un atbraukušie līdzjutēji savstarpējās emocijas varēja paust bez ierobežojumiem un kopīga brāļošanās notika pēc katra mača. Itālijā šādas izpriecas ir liegtas - autobuss komandu pieved pie nožogotas dienesta ieejas un tāpat izved ārā. Tiesa, gluži nošķirtas no savējiem basketbolistes arī nav - uzreiz pēc spēles pieiet pie tribīnēm viņām neviens neliedz.
Atšķirībā no līdzjutējiem, kas seko hokejistu, basketbolistu vai futbolistu gaitām ārzemēs, Latvijas dāmu basketbola izlases fanu pulks ir ģimeniskāks. Starp līdzjutējiem pietiek arī tādu, kuri ir bruņojušies ar bungām, iemēģinātiem saukļiem un pieredzes bagātām rīklēm. Bet daudz ir arī tādu, kuri atbraukuši atbalstīt ne tikai komandu kopumā, bet kādu konkrētu spēlētāju, īpaši meitu, māsu, draudzeni, sievu. Ir arī tādi, kas, neaizmirstot noslogot balss saites, spēles vēro ar lietpratēja aci vai arī kam basketbols ir veca mīlestība.
Klusais čempionāts
Liekas, nebūs daudz pārspīlēts, apgalvot: ja Vasto nebūtu nepilna simta Latvijas izlases līdzjutēju, Eiropas basketbola čempionātu te būtu pamanījis retais. Jā, dienu pirms turnīra sākuma bija krāšņa oficiālā atklāšanas ceremonija, kas reģiona centra Kjeti laukumā pulcēja vairākus tūkstošus skatītāju. Pirmajā brīvdienā ceturtdienas vakarā benvenuti un welcome skanēja atkal - izlasēm vēl vienu sveikšanu bija sarīkojis Kjeti mērs. Taču līdz ar spēļu sākumu vietējie - vismaz pirmajā nedēļā - par turnīru interesi zaudēja.
Izklaides iespēju klāsts tagad, kad kūrorta sezona jau beigusies, nav visai plašs. Nelielās Vasto pilsētiņas skaistāko vietu izstaigāšanai ar divām dienām pietiek atliku likām. Ir iespēja ķert saules starus pludmalē, baltiešiem gluži pieņemama vēl ir ūdens temperatūra Adrijas jūrā. Bet vīna un picu baudīšanu ierobežo veikalu un ēdināšanas vietu darba laiks - daudzi ir slēgti līdz nākamajam gadam, citi strādā tikai dažas stundas dienā.
Līdzjutēju tribīnēs trūkst ne tikai Vasto, kur mīt latvietes, - līdzīga aina bija vērojama arī citās Abruci reģiona pilsētās, kur notiek citu grupu spēles. Pat Itālijas izlases maču laikā samērā nelielajās tribīnēs (ap 1500 vietu) redzamas brīvas vietas, tā ka oficiālajā statistikā minētajiem 500-600 cilvēku katrā spēlē ticēt jau nu noteikti nevajadzētu. Lai arī itāļi ir slaveni ar savu sporta mīlestību vismaz fanošanas līmenī un šajā Itālijas nostūrī nekas nozīmīgāks līdz šim neesot noticis, čempionāta rīkotājiem tādu kā tusiņa atmosfēru radīt īsti nav izdevies. Bet pliks dāmu basketbols bez tavas komandas piedalīšanās tomēr nav pietiekama ēsma, lai dotos uz sporta zāli.
Jāmācās no kļūdām
Arī tā ir mācība, kas jāņem vērā, domājot par nākamā Eiropas čempionāta rīkošanu Latvijā. Starp citu, vienubrīd apspriesta Euro09 prezentēšana Itālijā, tomēr tika nolemts no tās atteikties. Pēc Latvijas Basketbola savienības prezidenta Ojāra Kehra vārdiem, saistībā ar turnīra organizāciju vēl ir pārāk daudz neskaidrību (kaut vai tas, ka vēl nav izveidota čempionāta emblēma). Turklāt diskutējams ir jautājums par mērķauditoriju - itāļu dēļ tādai nav lielas jēgas un diez vai vajadzīga arī citu komandu pārstāvjiem. No otras puses - Turcijas Basketbola federācija preses centrā piedāvāja bukletu ar informāciju par 2010.gada pasaules vīriešu čempionātu…
---
