Jumtalapas atreferējums no
03.08.08 radio SWH Nedēļas sporta apskats
(intervēja - Anatolijs Kreipāns, intervējamais - Aivars Vīnbergs)
AK : Vai tev bija pārsteigums, ko mēs redzējām spēlēs LAT-RUS un LAT-USA - gan rezultāta ziņā, gan vēl jo vairāk izpildījuma ziņā?
AV : Noteikti tas bija tāds ļoti patīkams pārsteigums. Tas jau bija iezīmējies arī iepriekš, ka šīs mums ir klases spēlētājas, ko viņas apliecināja ar savām vietām Eiropā. Bet, ka tagad kaut ko tādu dabū gatavu, tas tiešām priecē. Tomēr ir arī bažas, ka tagad neizšauj visu pulveri un ka OS apakšgrupā nebūs jau izšāvušās. Bet ja tikko redzēto līmeni var saglabāt, tad tā bilde mums izskatās cerīga.
AK : Kā tagadējā uzvara pār RUS varētu ietekmēt 9.augusta OS debijas spēli?
AV : Katrā ziņā RUS tagad palaida garām izdevību nolikt mūs savā vietā, un ļāva mums iekosties tajā sajūtā. Domāju, ka RUS būs bažīgāka, bet mums noteikti būs augusi pašapziņa.
AK : Vai tev neliekas, ka šai mūsu meiteņu paaudzei (bez tā, ka viņām ir meistarība) tomēr arī tā mentalitāte ir savādāka - viņas varbūt daudz mazāk uztver tās lielās komandas kā kaut ko pilnīgi un galīgi neuzvaramu? Protams, te ir ir arī liels trenera nopelns...
AV : Noteikti - tā. Bet arī pēc mūsu komandas komlektācijas, esam tuvu ideālam. Tās mūsējās, kuras studēja Amerikā, ir ieaudzinātas līdzīgi kā amerikānis, kas ne no kā nebīstās, un tas aizrauj līdzi arī pārējās mūsējās, kuras nav bijušas Amerikā, un plus vē supertalants Anete Jēkabsone, - tas viss kopā rada tādu sintēzi, kas šobrīd parādās arī rezultātā.
AK : Tagad gaidīsim to Olimpisko turnīru un cerēsim, ka lielākā daļa pulvera vēl būs!
AV : Ļoti jācer un ļoti jau nu gribētos. Šis līmenis tuvojās kādreizējā TTT sasniegumiem. ļoti gribētos, lai arī ši paaudze atzīmējas Latvijas basketbola vēsturē.
AK : Tieši tā, paldies!
